Dzintara veidi
Mūsdienās dabā sastopami vairāk nekā 350 dzintara veidi. To iedala dažādās kategorijās, klasēs, frakcijās utt. Un pašlaik nav vienotas pieejas šī minerāla novērtēšanai. Gemologiem ir vieni vērtēšanas noteikumi, uzņēmējiem un ražotājiem – citi, ģeologiem – savi, bet kopumā visi tirgus dalībnieki klasificē dzintaru pēc šādām galvenajām pazīmēm: caurspīdīgs, caurspīdīgs (mākoņains) un necaurspīdīgs (bastarda, kaulains un putojošs).
Visiem minētajiem dzintara veidiem ir plaša krāsu un toņu palete. Dabā sastopams dzeltens, balts, bezkrāsains, zaļš, brūns, sarkans, oranžs, brūns, kā arī reti sastopams zils un melns dzintars. Taču tā nav galvenā pazīme, pēc kuras tirgus dalībnieki rīkojas ar dzintaru. Galvenais jautājums joprojām ir akmens lieluma, t. i., tā frakcijas, noteikšana. Tieši tas ļauj standartizēt dzintaru, atšķirot to pēc noteiktas pazīmes: svara vai sānu lieluma.
Mūsdienās dzintars ir interesants antropologiem un vēsturniekiem, mūsdienu modes cienītājiem un senatnes cienītājiem.
Interesanti, ka vārds “elektrība” ir atvasinājums no vārda “elektrons”, kas sengrieķu valodā nozīmē dzintaru. Kā tad koku sveķi ir saistīti ar elektrību? Izrādās, tas ir tāpēc, ka to var elektrificēt. Spožā sveķi tiek atzīti par dārgakmeni, taču “Ra asaras” nav akmens vai minerāls. Gadsimtiem ilgi dzintaru izmantoja rotaslietu izgatavošanai. Tas ir ļoti lokans, skaists materiāls, no kura var izgatavot gandrīz jebko.
Lielākās atradnes ir Baltijas reģionā. Tās veido aptuveni 80 % no pasaules krājumiem. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka šajā apgabalā ir aptuveni 100 tonnu koka sveķu, kas tiek uzskatīti par visaugstākās kvalitātes rotaslietām un zinātnei. Dzintara gabali ar kukaiņu atliekām tiek uzskatīti par visvērtīgākajiem gan zinātniekiem, kas pēta paleogēna periodu, gan juvelieriem.
Kāpēc? Šīs sacietējušo sveķu daļiņas zinātniekiem var daudz ko pastāstīt par pagātnes floru un faunu. Un juvelieriem nav nekā interesantāka par “akmeni” ar gatavu, “dzīvu” rotaslietu iekšpusē. Lai koksnes sveķi pārvērstos mums pazīstamajā dzintarā, ir nepieciešami noteikti temperatūras un laika apstākļi, kā arī trīsdesmit līdz deviņdesmit miljoni gadu!
Cik daudz lietu ir atrasts sacietējušajos sveķos!
Dzintars uz visiem laikiem ir iemūžināts savā medus krāsas apskāvienā:
- dažādus aizvēsturiskus kukaiņus;
- vardes;
- senās ķirzakas;
- spalvas un putnu ādas gabaliņus;
- visdažādāko dzīvnieku kaulus un vilnas gabaliņus utt.
Viens no interesantākajiem atradumiem zinātnes pasaulē ir teopoda dinozaura spalva. To dēvē par mūsdienu putnu priekšteci. Zinātnieki joprojām strādā pie DNS iegūšanas no mirušo dzīvnieku atliekām. Līdz šim visi mēģinājumi ir bijuši veltīgi.
Tomēr dzintars zinātniekiem ir bijis liels palīgs. Ar tā palīdzību ir izdevies identificēt daudzu dzīvnieku sugu paraugus, jo “iekonservētā” stāvoklī tie ir saglabājušies gandrīz perfekti. Turklāt dzīvības rašanās uz planētas vēsturnieki un pētnieki varēja ievērojami paplašināt cēloņsakarības un saprast, kā un kad uz Zemes radās dzīvās būtnes.
Ēģiptes ķēniņu kapenēs tika atrastas daudzas no Baltijas dzintara darinātas lietas – mūsdienās šādas no dzintara darinātas brošas, auskari un krelles tiek pārdotas par pasakainām summām. Tiek uzskatīts, ka senie ēģiptieši ļoti cienījuši šo “akmeni” un dēvējuši to par “jūras asarām”, jo tieši jūras piekrastē ir atrodamas lielākās petrificēto sveķu iegulas.
Dzintaram tiek piedēvētas patiesi apbrīnojamas īpašības. Tas pasargā īpašnieku no ļaunajiem spēkiem, ārstē daudzas slimības un pat glābj no čūsku kodumiem. Vai tas patiešām tā ir, ir grūti atbildēt. Galu galā viss ir atkarīgs no ticības “jūras asaru”, “saules akmens”, mūsu planētas senākās sveķainās sveķermenes brīnumainajām īpašībām.
